Pēdējā laikā ziņas par hakeru uzlauztām uzņēmumu un iestāžu sistēmām vairs pat īsti neliekas šokējošas. Teju ikviens no mums tiešā vai netiešā veidā ir kļuvis par kiberuzbrukuma mēģinājuma upuri vai saskāries ar tā sekām. Jāsaka, ka grāmatveži un uzņēmumu vadošie darbinieki ir īpaši interesants mērķis kibernoziedzniekiem, jo ikdienas darbā tiek apstrādāts liels daudzums sensitīvas informācijas – klientu un darbinieku personas dati, bankas kontu informācija, rēķini un līgumi, algu informācija, uzņēmuma finanšu rezultāti, nodokļu informācija, piekļuves dati dažādām sistēmām, dokumenti ar komercinformāciju.

E-rēķini ir viens no pēdējo gadu aktuālākajiem tematiem grāmatvežu, uzņēmēju un finanšu speciālistu vidū. Un ne velti - sākotnēji normatīvo aktu izmaiņas paredzēja, ka strukturēto e-rēķinu ieviešana uzņēmumu savstarpējos darījumos būs obligāta jau no 2026. gada. Tomēr dzīve ieviesa savas korekcijas, un e-rēķinu obligāta izmantošana B2B darījumos tika pārcelta uz 2028. gadu. No vienas puses, šis lēmums daudziem uzņēmumiem ir devis papildu laiku sagatavoties. No otras puses, tas nenozīmē, ka par e-rēķiniem var aizmirst līdz 2028.gada 1.janvārim. Tieši pretēji - uzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, biedrībām un citiem saimnieciskās darbības veicējiem šis pārejas periods būtu jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, pārskatītu rēķinu apriti un saprastu, kā praktiski notiks strukturēto e-rēķinu izrakstīšana, saņemšana un nosūtīšana.